Kā panākt, lai cilvēki laikus aizietu pie ārsta? Kā panākt, lai sabiedrība šķirotu atkritumus, nepārkāptu satiksmes noteikumus? Uz šiem jautājumiem atbildi zina un turpina meklēt uzvedības zinātne, kas aizvien plašāk tiek izmatota, lai veicinātu izmaiņas sabiedrībā.

Viens no vadošajiem uzvedības zinātnes pētnieciskajiem centriem atrodas Londonā, Globālās universitātes paspārnē. Šo Uzvedības maiņas centru dibinājusi pasaulē plaši pazīstamā zinātniece, veselības psiholoģe Sjūzana Mikija (Sjuzan Michie). Viņas vadībā pēdējo desmit gadu laikā notiek būtiski pētījumi un to rezultātu integrācija praksē. Izmantojot vairāk nekā 80 teorijas un daudzus pētījumus, šī zinātnieku komanda ir definējusi, kas nosaka cilvēku uzvedību, pilnībā sagraujot mītu par to, ka pietiek cilvēkam būt informētam un vēlēties mainīt savu uzvedību, lai tas arī notiktu.

Kopumā pastāv 26 uzvedību ietekmējoši faktori, tai skaitā zināšanas, prasmes, sociālās normas, vēlamās uzvedības novērtējums, pašefektivitāte, paštēls, vērtības, mērķis utt.

Šie faktori tiek iedalīti trīs lielās grupās – iespējas, spējas un motivācija. Ja kāds no šiem komponentiem iztrūkst, mēs nevaram sagaidīt, ka cilvēks mainīs savu uzvedību. Izveidotais uzvedības modelis COM – B (spējas, iespējās, motivācija – uzvedība) ļauj saprast, kas jādara, lai panāktu vēlamo uzvedību.

Par uzvedības zinātni un uzvedības maiņas komunikāciju sarunājas Vita Savicka un Uzvedības maiņas centra zinātnieks Roberts Vests (Robert West).